Latvijas iedzīvotāju uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls sasniedzis līdz šim nebijušu apmēru - vairāk nekā divus miljardus eiro, tomēr lielākā daļa iedzīvotāju jeb 66% neseko līdzi un nezina, cik viņiem personīgi ir spējis nopelnīt viņa izvēlētais pensiju 2. līmeņa pārvaldnieks, liecina bankas Citadele sadarbībā ar snapshots.lv veiktā iedzīvotāju aptauja.
Lai arī iedzīvotāji kā vienu no galvenajiem pensiju 2. līmeņa pārvaldnieka izvēles kritērijiem atzīst pensiju plānu ienesīgumu, tomēr aptauja liecina, ka cilvēki neseko līdzi sava pensiju plāna ienesīgumam.
Aptauja liecina, ka svarīgākie kritēriji pensiju 2. līmeņa pārvaldītāja izvēlē ir drošs un uzticams pārvaldnieks (šādu atbildi snieguši 66% respondentu) un pensiju plānu ienesīgums (šādu atbildi snieguši 57% respondentu). Vienlaikus tikai 12% aptaujāto atzīst, ka zina, par cik izvēlētais pensijas pārvaldnieks palielinājis viņa pensijas uzkrājumu. Savukārt 20% aptuveni zina pensijas plānu vidējo ienesīgumu, bet trūkst informācijas par personīgā ieguldījuma peļņu.
„No tā, cik veiksmīgi ir izvēlēts pensiju 2. līmeņa plāns un pārvaldnieks, lielā mērā būs atkarīgs konkrētā cilvēka uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls. Tāpēc aicinām iedzīvotājus sekot līdzi izvēlētā pensiju plāna ienesīgumam ilgtermiņā jeb 5 līdz 10 gadu periodā, kā arī savam pensiju 2. līmeņa uzkrājumam un ieguldīt savu pensiju uzkrājumu pie tā pārvaldītāja, kas nodrošina augstāku ienesīgumu ilgtermiņā. Liels ienesīgums īstermiņā jeb dažu mēnešu vai gada laikā nav objektīvākais rādītājs, jo, iespējams, pirms laika konkrētajam plānam ir bijusi spēcīga lejupslīde, bet tagad tas atgūst zaudēto,” uzsver Jolanta Jērāne, AS “CBL Life” un AS “CBL Atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja.
Aktuālajai ienesīguma informācijai visērtāk sekot līdzi mājaslapā www.manapensija.lv, kur var arī salīdzināt visu pārvaldnieku piedāvāto pensiju plānu ienesīgumu 5 un 10 gadu periodā. Savukārt savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu visērtāk uzzināt, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras nodrošināto e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv, sadaļā Valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2.līmeņa) dalībnieka konta izraksts, kuru izsniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
J.Jērāne atgādina, ka reizi gadā ikviens var mainīt savu pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldītāju, savukārt pensiju plānu viena pārvaldītāja ietvaros var mainīt divreiz gadā. Eksperti aicina izmantot šo iespēju, lai izvēlētos ienesīgāko un riska uztverei piemērotāko stratēģiju. Taču pāriet no viena pensiju pārvaldītāja pie cita vēlams tikai pēc rūpīgas visas pieejamās informācijas analīzes.
Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls 2014. gadā ir pieaudzis par 329,5 miljoniem eiro, sasniedzot līdz šim nebijušu apmēru – vairāk nekā divus miljardus eiro. Šādu pieaugumu nodrošinājušas gan iedzīvotāju veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan aktīvu pārvaldītāju sniegums.
„Lai arī joprojām lielākā daļa iedzīvotāju neseko ienesīgumam un nopelnītajai summai, aptauja liecina, ka ar katru gadu pensiju plānu ienesīgums kļūst par arvien būtiskāku kritēriju, izvēloties, kam uzticēt savu pensijas kapitāla pārvaldīšanu. Ja 2014. gadā pensiju plānu ienesīgumu kā vissvarīgāko kritēriju, izvēloties pārvaldnieku, norādīja 48% aptaujāto, tad šogad tā atzinuši jau 57% iedzīvotāju,” norāda Jolanta Jērāne.
Būtiski, ka šogad palielinājies iemaksu apjoms, ko no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas novirza nākotnes pensijas uzkrājumam. Pensiju 2. līmeņa uzkrājums veidojas no iedzīvotāju veiktajām obligātajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām – ja 2014. gadā valsts pensiju 2. līmenim novirzīja 4% no bruto darba algas, tad 2015. gadā – 5% no bruto algas. Šie līdzekļi jau šodien tiek uzkrāti iedzīvotāju personīgajos pensiju 2. līmeņa kontos, ko pārrauga Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, savukārt pensiju pārvaldītāji iegulda tos obligācijās, akcijās un banku depozītos.
Snapshots.lv aptauja veikta 2015. gada janvārī, aptaujājot 704 iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem.